Jēzus sacīja ļaudīm, ka meitenīte guļ.

⁴⁰Un tie Viņu izsmēja. Bet Viņš, izdzinis visus ārā, ņēma līdzi bērna tēvu un māti un savējos un iegāja pie bērna.

⁴¹Satvēris bērna roku, Viņš sacīja tai: „Talitā kūmi!” – tulkojumā: „Meitiņ, Es tev saku, celies!”

⁴²Un meitiņa tūlīt piecēlās un staigāja; viņai bija divpadsmit gadu. Un tos pārņēma liels satraukums.

Domā:

Vai tu esi pārsteigts par to, ko Dievs dara? Viņš dod dzīvību. Kas no tā, ko Dievs ir radījis, tevi pārsteidz? Dievs radījis arī tevi. Viņš devis tev dzīvību. Vai tu esi Viņam pateicies par savu dzīvību? Stāstā, kuru lasījām, Jēzus atdzīvināja meitenīti. Viņam ir vara pār dzīvību un nāvi. Vai nav brīnišķīgi apzināties, ka tik apbrīnojams un varens Dievs gādā par tevi?

Tu vari lūgt:

Mīļais Dievs, Tu esi apbrīnojams! Paldies, ka esi mani radījis. Paldies, ka Tu gādā par mani. Jēzus Vārdā. Āmen.