Indiāņu virsaitis un Jēzus

Vairs nekā, ko atdot?

Ar mačeti rokā misionārs dodas cauri džungļiem. Beidzot viņš sasniedz indiāņu ciematu. Virsaitis viņu draudzīgi sagaida. Necik ilgi nav jāgaida, kad viņiem pievienojas pārējie ciemata iedzīvotāji.
Misionārs priecīgi iesāk: „Dievs atsūtīja mani pie jums pateikt, kā cilvēks var nokļūt Debesīs.”
Indiāņu virsaitis, dzirdot šīs labās ziņas, ir priecīgs. Viņš pieceļas, paņem kaut ko un saka: „Indiāņu virsaitis dod Dievam šo loku un bultu.” Tad viņš turpina klausīties.
Misionārs turpina: „Dievs mīl jūs un vēlas, lai jūs nākat pie Viņa. Taču Dievs ir svēts, bet jūsu grēki aizšķērso ceļu pie Viņa. Grēcinieki netiek Debesīs.”
Tas apbēdina indiāņus. Viņi ir zaguši, melojuši un nogalinājuši, un nu viņiem ir kauns.

„Nebēdājieties!” saka misionārs. „Dievs mīl jūs. Viņš piedos jums grēkus.”

To dzirdot, indiāņu virsaitis priecīgs pieceļas un atnes skaistu, daudzkrāsainu paklāju. „Indiāņu virsaitis priecājas, ka Dievs mīl viņu; viņš dod Dievam šo paklāju.” Tad viņš turpina klausīties.
„Dievs sūtīja pasaulē Savu vienīgo Dēlu samaksāt sodu par visu cilvēku grēkiem.” Dievs ir izdarījis tik daudz!
Indiāņu virsaitis aizved misionāru pie upes, lai atdotu Dievam vērtīgāko, kas viņam pieder.
Indiāņu virsaitis grib atdot Dievam savu laivu. „Vairāk man nav nekā cita, ko dot Dievam.” Vai tiešām vairāk nekā nav?
Misionārs turpina: „Dieva Dēls Jēzus jūsu vainas dēļ atdeva Savu dzīvību pie krusta. Viņš mīl jūs. Ticiet uz Viņu, tad Viņš piedod jums jūsu grēkus un jūs varēsiet nokļūt Debesīs.”
Virsaiša seja priekā laistās, kad viņš saka: „Ak, es zinu, ko es varu veltīt Dievam, – savu ticību. Es ticu, ka Jēzus gāja nāvē manis dēļ, un klausīšu Viņam. No šī brīža Jēzus man vienmēr būs pirmajā vietā.” Daudzi seko virsaiša piemēram un laimīgi atgriežas savās būdās.
Vai arī tu gribētu būt tikpat laimīgs? Tad rīkojies: tici uz Kungu Jēzu un lai Viņš tev vienmēr ir pirmajā vietā!
;