Bija zvaigžņota nakts. Pilsētā viss tumšs un kluss, tik kalnu ganībās gani sargāja savas aitas. Viņu darbs bija smags un stāvoklis – beztiesisks. Viņus nicināja tikpat ļoti kā zagļus un laupītājus.
Vai viņiem nebija aizstāvja un glābēja? Vai viņi bija samierinājušies ar to, ka ir atstumti?
Daži gani pārguruši snauda, atlaidušies zālē. Piepeši tumsu pāršķēla spoža gaisma. Miegs un nogurums pagaisa, kā nebijis. Acis ar rokām pieseguši, gani bailīgi vērās apkārt. Viņu priekšā stāvēja eņģelis, Dieva vēstnesis no Debesīm. Vīri pārsteigti skatījās uz šo būtni no neredzamās Dieva valstības.
Eņģelis sacīja: „Nebīstieties, ... es jums pasludinu lielu prieku, ...:
jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu, autos ietītu un silē gulošu.”
Kādas pārsteidzošas ziņas! Glābējs! Ganu sirdis pildīja prieks. Dievs nav viņus aizmirsis!
Vienā brīdī daudz eņģeļu parādījās debesīs un slavēja Dievu par brīnumu – dzimušo Glābēju.
Pēc tam gani devās uz ciemu un atrada Mariju, Jāzepu un Jēzus bērniņu. Neaprakstāms prieks pārņēma ganus, ieraugot Jēzu, viņu Pestītāju, t.i., Glābēju.
Jēzus ir arī tavs Glābējs. Tā patiešām ir patiesība! Lūdz Kungam Jēzum ienākt tavā dzīvē, un piedzīvo nezūdošo prieku.
;
Petnieki 