„Nācaretes iedzīvotāji! Klausieties ķeizara rīkojumu! Notiks iedzīvotāju skaitīšana. Katram valsts pilsonim ir jāatgriežas pilsētā, kurā viņš ir dzimis. Pēc iedzīvotāju skaitīšanas jūs varat atgriezties savā pilsētā."

Arī Marijai un Jāzepam bija jāgatavojas garam ceļojumam. Jāzeps bija ķēniņa Dāvida pēcnācējs, tāpēc viņam bija jāatgriežas Bētlemē, kur viņš dzimis.

Jēzus, pasaules Glābējs, – tas bija Dieva brīnišķīgais plāns.

Marijai ceļojums bija īpaši grūts, jo viņa gaidīja savu pirmo bērnu. Viņa jau zināja, ka būs Dieva Dēla māte, jo eņģelis viņai un Jāzepam bija paziņojis šo labo vēsti.

Bētlemē viņus gaidīja vilšanās.
„Vietu nav! Visas istabas ir aizņemtas. Meklējiet kaut kur citur. Ejiet, jums te nav vietas.” Bet arī citur viņus neielaida.

Beidzot viņi atrada vietu kūtī pie lopiņiem. Un tur nakts vidū notika brīnums.
Piedzima Glābējs Jēzus.

Iedomājieties tik, 700 gadus pirms tas notika, Dievs bija apsolījis, ka Glābējs piedzims Bētlemē.

Marija Jēzu ietina autiņos un ielika silītē. Tā piepildījās Dieva plāns.

Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka piepildīja Savu plānu un deva mums Savu Dēlu.

Visā Nācaretē valdīja sašutums. Daudzi bija satraukti. Ķeizara pavēle nesaskanēja ar viņu plāniem, taču tā bija daļa no Dieva plāna.